Latgales plānošanas reģionu veido Balvu, Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes rajoni un Rēzeknes un Daugavpils pilsētas. Kopējā reģiona platība sastāda 14 547 kvadrātkilometri, kas ir 22,52 procenti no visas Latvijas teritorijas. Latgalē 2001. gadā dzīvoja 381 912 iedzīvotāji, t.i., 16,14 % no visas valsts iedzīvotājiem. Reģionā atrodas divas lielpilsētas, no kurām viena, Daugavpils, ar 114 131 iedzīvotājiem ir otrā lielākā pilsēta valstī.

Latgales reģions ir izvietots valsts austrumos un tā atrašanās vieta ir visai izdevīga ģeogrāfiski. Rietumos tas robežojas ar Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioniem. Reģiona austrumu un dienvidu robežas vienlaicīgi ir arī valsts robeža - austrumos ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, dienvidos - ar Lietuvas Republiku.

Latgale tradicionāli tiek uzskatīta par zilo ezeru zemi tās paugurainā reljefa un daudzo ezeru dēļ. Šeit ir 972 ezeri un ūdenskrātuves, no kurām 72 ūdenstilpes ir ar platību virs 100 ha un 351 ūdenstilpes ar platību no 10 līdz 100 ha (Latvijā kopējais ezeru skaits - 2256). Latgale līdz ar to ir ezeriem bagātākā Latvijas daļa. Lielākā daļa ezeru ir eitrofi ar augstu produktivitāti. Latgalē atrodas divi Latvijas lielākie un zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri - Rāzna (82 km²) un Lubāns (57,6 km²).

Latgales reģiona upes pieskatāmas Daugavas un Veļikajas baseiniem. Garākās upes ir Daugava (garums 357 km, baseins 24,7 tūkst. km² Latvijā), Dubna (120 km, 2,78 tūkst. km²), Rēzekne (116 km, 1,16 tūkst. km²), Malta (115 km, 0,73 tūkst. km²) u.c. Latgales reģiona mazajām upēm jau no seniem laikiem ir bijusi liela kultūrvēsturiska un saimnieciska nozīme.