Rīgas reģiona ainavu rotā jūras krasta līdzenumi, Kangaru kalni, Tukuma un Limbažu rajona pauguri, kā arī lielie mežu, lauku un pļavu klājumi. Taču reģiona labākā vizītkarte ir tā ūdeņi - Rīgas jūras līcis ar savām smilšainajām un akmeņainajām pludmalēm, majestātiskajām upēm Daugavu un Lielupi, gleznainajām un neticami populārajām upēm Gauja un Abava.

Engures un Babītes ezeri, kas atrodas piekrastes līdzenumos, ir dabas rezervāti putniem. Acīgs apmeklētājs pamanīs balto gārni, vairākas ērgļu sugas, dzērves un duci citu skaistu putnu sugu.

Sevišķi mīlēts Latvijā ir stārķis. Dažreiz var laimēties ieraudzīt izvairīgo un reti pamanāmo melno stārķi, taču galvenie reģiona ainavas dalībnieki ir baltie stārķi, kas savas milzīgas ligzdas nekautrīgi savijuši telefona stabu galos visā reģionā.

Rīgas reģionā ir ļoti daudzveidīga flora un fauna, galvenokārt pateicoties nepiesārņotajai dabai reģiona biotopos. Upju un ezeru krastos savas mājas saslējuši bebri - dažas var pamanīt pat galvaspilsētas centrā. Melleņu, dzērveņu un sēņu pārpilnība ogošanu un sēņošanu ir padarījusi par vienu no reģiona iedzīvotāju iemīļotajām nodarbēm.

Ar mērķi aizsargāt unikālo dabas skaistumu un elpu aizraujošās ainavas, daudzus gadus atpakaļ Gaujas senlejā un tās apkaimē tika izveidots Gaujas nacionālais parks. Liela daļa no parka ir liegta cilvēkiem, ļaujot mežiem, purviem un tīreļiem netraucēti attīstīties, sargājot neskaitāmās augu un dzīvnieku sugas, minerālūdens un medicīnisko dubļu krātuves. Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā zinātnieki izmēģina visaptverošu pieeju dabas aizsardzībai. Viņu darba centrā ir Salacas upe, kas ir vissvarīgākā lašu nārstošanas upe Baltijas jūras austrumu krastā.

Gaujas nacionālais parks (http://www.gnp.lv) tika izveidots 1973. gadā, un tā platība sastāda 91 000 hektārus zemes. Parka teritorija ir sadalīta 5 funkcionālās zonās, no kurām svarīgākās ir dabas rezervātu un dabas liegumu zonas. Galvenās no tām ir dabas rezervāti un dabas liegumi. Nacionālā parka nozīmīgākā daļa ir Gaujas senleja, kas kopā ar pieteku ielejām veido savdabīgu ainavu. Gaujas un citu mazāku upju un strautu krastos ir Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi - smilšakmens kraujas, klintis un alas. Parkā sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu. Gaujas nacionālā parka dienvidrietumu daļa atrodas Rīgas reģionā, arī gleznainākā Gaujas senlejas daļa un lielais vairums Siguldas kultūras un vēstures bagātību.

Ķemeru nacionālais parks (http://www.kemeri.vdc.lv) ir dibināts 1997. gadā, lai aizsargātu tā teritorijā atrodošās dabas, kultūras, vēstures un ārstnieciskās vērtības. Apmēram 51% no parka 43 000 hektāru lielās platības sedz meži, 24% sedz purvi un 10% teritorijas ir zem ūdens. Unikāls ir ar purva ezeriņiem bagātais Ķemeru lielais tīrelis, kur dolomīta pamatiežu un plašo purvu mijiedarbībā veidojas. Parkā aug vien ceturtdaļa no visiem Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītajiem augiem, tajā mītošie putni, savukārt, pārstāv 73% no visām Latvijas putnu sugām. Daudziem putniem, Ķemeru tīrelis ir vienīgā ligzdošanas vieta valstī.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (http://www.biosfera.lv) tika nodibināts 1997. gadā UNESCO projekta "Cilvēks un biosfēra" ietvaros. Tā mērķis ir aisargāt bioloģisko daudzveidību un veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, kas ir sociokulturāli un ekoloģiski ilgtspējīga. Rezervāta teritorija aptver Salacas upes baseinu, ieskaitot Burtnieka ezeru ar tā pietekām, Baltijas jūras Rīgas līča Ziemeļvidzemes piekrasti 60 km garumā un tai pieguļošo jūras akvatoriju līdz 10 m dziļumam. Rezervāta kopējā platība ir 573 000 hektāri, un tā rietumu daļa atrodas Rīgas reģionā.

Abavas senlejas dabas parks tika izveidots 1999. gadā un tā kopējā teritorija ir 14 933 hektāri. Abavas senleja izveidojās jau ledus laikmetā; šobrīd tā veido brīnišķīgu ainavu. Tajā ir smilšakmens atsegumi, alas, nelieli ūdenskritumi, daudz egļu, priežu, bērzu un citu koku, kadiķu krūmāji, un elpu aizraujoša lauku un pļavu mozaīka. Parka aizsardzībā ir 11 ģeoloģiskie pieminekļi, kā arī 30 arheoloģiskie, 11 arhitektūras un 17 mākslas pieminekļi. Parka rietumu daļa atrodas Rīgas reģionā, ieskaitot vēsturisko Kandavas mazpilsētu. Čužu purvs, kas ir unikāls ar to, ka tajā aug vienīgā Potentilla fructiosa krūmāju plantācija, arī atrodas parkā.

Engures ezera dabas parks tika nodibināts 1998. gadā, taču norobežota ornitoloģiskā zona tur ir bijusi kopš 1957. gada. Parks ir 18 000 hektārus liels, un aptver Rīgas reģiona lielāko ezeru. Ap ezeru ir meži, purvi un jūras krasts. Parkā mājo 800 dažāda veida augi (ieskaitot 40 aizsargājamos). Parkā kopumā ligzdo 186 dažādas putnu sugas, 44 no kurām ir izmirstošas putnu sugas Eiropā.

Piejūras dabas parks atrodas Rīgas reģionā, starp Kalngali un Lilastes upi. Tas aptver apkaimes pludmales, kāpas un mežus. Rožu kāpu biežāk sauc par botānisko dārzu, jo uz tās augošās sarkanīgas mežrozītes var izstiepties līdz pat 2,5 metru augstumam. Dabas parka augstākais punkts ir Labošanās augstiene, ko jūrasbraucēji izmanto navigācijai. Parkā ir arī citas augstas vietas - Brēdes pakalns (29 metri), Slēpotāju kalns, Ieputinātās priežu kāpas, u.c.