Latvijas Dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi četros gados, ir galvenais kultūras notikums Rīgas reģionā. Vairākas dienas koristi un dejotāji no visas Latvijas pulcējas Rīgas ielās, un noslēguma koncertā uz Mežaparka estrādes vienlaikus kopā sanāk vairāk nekā 10 000 vokālisti.

Latvieši mīl savu mūziku, pret operu attieksme vienmēr ir bijusi sevišķa. XIX gadsimta alkatīgie tirgoņi Rīgā bija iesaistījušies mūzikas pasaulē, paši to nemaz nezinot. 1837. gadā jaunais komponists Ričards Vāgners bija spiests bēgt no Rīgas, lai izvairītos no saviem kreditoriem, un ceļojums ar kuģi iedvesmoja viņu uzrakstīt “Klīstošais holandietis”. 1990os gados Latvijas Nacionālās operas ēka tika atrestaurēta un pārbūvēta, un jau šodien tā ir atkal atvērta mūzikai. Cilvēki pulcējas, lai noskatītos kārtējo operas vai baleta izrādi. Citi nozīmīgi kultūras notikumi ir Rīgas Operas un baleta festivāls, Saulkrastu Džeza festivāls, Siguldas Opermūzikas svētki un neskaitāmi klasiskās, koru mūzikas un folkloras koncerti. Vasarā kultūras dzīves centrs vienmēr ir bijusi Jūrmala, kurā ir vienīgā brīvdabas estrāde Latvijā.

Fakts, ka vietējie iedzīvotāji daudzus gadsimtus ir bijuši spiesti sadzīvot ar ārzemniekiem, kas šurp atveda kristietību, nozīmē to, ka vecās pagānu tradīcijas tiek uzturētas dažādajos svētkos. Lieldienas Latvijā nebūtu īstas Lieldienas bez tradicionālajām šūpolēm un pūpolu zariem. Mārtiņdiena ir īstā diena brīvdabas tirgiem. Agrāk Ziemassvētkus svinēja, ejot ķekatās. Taču vismīļākie svētki latviešiem ir un paliek Jāņi. 23. jūnija vakarā pilsētas ir tukšas, jo visi dodas uz laukiem lēkt pāri ugunskuram, dzert alu, ēst Jāņu sieru un svinēt gada īsākās nakts mistērijas.

Jūras romantika un zvejnieka darba riskantums apvienojas Latvijā svinētajos Zvejnieku svētkos katra jūlija otrajā sestdienā. Salacgrīvā, Skultē, Rīgā, Jūrmalā, Mērsragā un citos zvejnieku ciematos, pats jūras valdnieks Neptūns iznāk no ūdeņiem savu nāriņu pavadībā. Dejas ir līdz debesīs parādās rīta gaisma.

Latvijas Dziesmu un deju svētki ir galvenais kultūras notikums Latvijā, kad reizi četros gados koristi, dejotāji un mūziķi no visas Latvijas sabrauc Rīgā. 1998. gadā uz XXII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem un XII Latviešu deju svētkiem pulcējās 28 864 cilvēki, ieskaitot 13500 koristus, 10 500 dejotājus, folkloras muzikantus, folkloras grupas un pūtēju orķestrus, un citus māksliniekus. Svētku laikā Rīgā un tās apkārtnē notika dažādi koncerti, un svētku kulminācija bija kopkoncerts Mežaparka brīvdabas estrādē, kā arī tautas deju koncerts Daugavas stadionā.

Katru gadu jūnijā notiek Rīgas Opermūzikas festivāls, kura ietvaros tiek demonstrētas visas Latvijas Nacionālās operas iepriekšējās sezonas labākās izrādes. Tradīcija tika aizsākta 1998. gadā ar mērķi veicināt kultūras tūrismu un popularizēt Latvijas operu citur pasaulē. Līdz šim skatītājiem ir bijusi iespēja noskatīties Verdi "Aīdu" un "Nabuko", Vāgnera "Klīstošo holandieti", Bizē "Karmenu" un citas izrādes - pavisam 16 dažādas operas.

Siguldas Opermūzikas festivāls ir vienīgais brīvdabas operas festivāls Latvijā, un tas notiek katru vasaru jau kopš 1993. gada. Apburošās mūzikas izrādes tiek izpildītas uz brīvadabas estrādes Siguldas pilsdrupās. Festivālā piedalās vadošās operas zvaigznes no Latvijas un citām valstīm, tai skaitā Sissel Kyrkjebø, Michael Dean, Mihela Shamir, Keiko Yokoyama, Egils Siliņš (kurš šobrīd ir Vīnes operas solists), Valentīns Prolats un daudzi citi.

Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls katru aprīli notiek Rīgā, un tā programma sastāv no uzvedumiem, semināriem, izstādēm un citiem notikumiem. Festivāls pirmo reizi notika 1995. gadā un tā dibinātāja ir Latvijas baleta prīma Lita Beiris. Skatītājiem ir iespēja noskatīties visdažādākos dejas veidus - no klasikas līdz avangardam.

Kamerkoru festivāls "Rīga Dimd" ir izcilā diriģenta Imanta Kokara gara bērns, un ik pārgadus tas notiek jau kopš 1989. gada. Festivāla dalībnieki palīdz nodrošināt snieguma augsto kvalitāti - 2001. gadā koncertus sniedza kamerkori Ave Sol, Blagovest un Fortius no Latvijas, Cantate Domino no Lietuvas, Trinitatis Kantori no Dānijas, Yuka no Japānas un Nacionālās Filharmonijas kamerkoris Chelyabinsk no Krievijas.

Starptautiskais zēnu koru festivāls “Rīgas Doms" ir viens no nedaudzajiem kultūras notikumiem Eiropā, kas veltīti profesionāliem bērnu priekšnesumiem. Pirmais festivāls notika 1990. gadā un kopš 1995. gada tas notiek katru trešo gadu. Šo gadu laikā festivālos ir piedalījušies zēnu kori no ASV, Krievijas, Ukrainas, Polijas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Norvēģijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas.

Konkurss "Lieliskais saksofons" ļauj skatītājiem izbaudīt Latvijas un citu valstu lieliskāko saksofonistu sniegumu. Tas notiek par godu izcilā latviešu mūziķa Raimonda Raubiško piemiņai un pirmo reizi notika 2001. gada vasarā Staicelē. Turpmāk tas notiks katru otro gadu.

Starptautiskais Saulkrastu džeza festivāls notiek katru gadu pašā vasaras karstumā. Piecu gadu laikā festivālā ir izstājušies mūziķi no Latvijas un 11 citām valstīm.

Interneta mājas lapas: